Pasaules veselības statistikas ziņojums ir Pasaules Veselības organizācijas (PVO) ikgadējs jaunāko datu apkopojums par veselību un ar veselību saistītiem rādītājiem tās 194 dalībvalstīs. 2021. gada izdevums atspoguļo pasaules stāvokli tieši pirms Covid-19 pandēmijas, kas draudēja mainīt lielu daļu pēdējos gados panāktā progresa. Tajā ir sniegtas veselības tendences no 2000. līdz 2019. gadam dažādās valstīs, reģionos un ienākumu grupās, sniedzot jaunākos datus par vairāk nekā 50 ar veselību saistītiem rādītājiem ilgtspējīgas attīstības mērķiem un PVO Trīspadsmitajai vispārējai darba programmai (GPW 13).
Lai gan COVID-19 ir bijusi vēsturiska mēroga krīze, tā paver arī iespējas ātri paplašināt globālo sadarbību un aizpildīt ilgstošas datu nepilnības. 2021. gada ziņojumā ir sniegti dati par COVID-19 pandēmijas cilvēku upuriem, uzsverot nevienlīdzības uzraudzības nozīmi un steidzamību sagatavot, apkopot, analizēt un ziņot savlaicīgus, uzticamus, praktiski izmantojamus un neapkopotus datus, lai atgrieztos uz ceļa mūsu globālo mērķu sasniegšanā.
COVID-19 ietekme uz iedzīvotāju veselību
COVID-19 rada nopietnas problēmas iedzīvotāju veselībai un labklājībai visā pasaulē un kavē progresu ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) un PVO trīskāršā miljarda mērķu sasniegšanā.
PVO trīskāršā miljarda mērķi ir PVO un dalībvalstu kopīga vīzija, kas palīdz valstīm paātrināt ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanu. Līdz 2023. gadam tie paredz sasniegt: vienu miljardu cilvēku vairāk, kuriem ir labāka veselība un labsajūta, vienu miljardu cilvēku vairāk, kuriem ir pieejama vispārēja veselības aprūpe (kas ir apdrošināti ar veselības aprūpes pakalpojumiem, neradot finansiālas grūtības), un vienu miljardu cilvēku vairāk, kas ir labāk aizsargāti no ārkārtas situācijām veselības jomā.
Līdz 2021. gada 1. maijam PVO ir ziņots par vairāk nekā 153 miljoniem apstiprinātu COVID-19 gadījumu un 3,2 miljoniem ar to saistītu nāves gadījumu. Visvairāk ir skarts Amerikas reģions un Eiropas reģions, kopā veidojot vairāk nekā trīs ceturtdaļas no visā pasaulē ziņotajiem gadījumiem, attiecīgi 6114 un 5562 saslimstības rādītājiem uz 100 000 iedzīvotāju, un gandrīz puse (48 %) no visiem ziņotajiem ar COVID-19 saistītajiem nāves gadījumiem ir Amerikas reģionā, bet viena trešdaļa (34 %) – Eiropas reģionā.
No 23,1 miljona gadījumu, kas līdz šim ziņoti Dienvidaustrumāzijas reģionā, vairāk nekā 86% ir attiecināmi uz Indiju. Neskatoties uz vīrusa plašo izplatību, COVID-19 gadījumi līdz šim galvenokārt ir koncentrēti valstīs ar augstiem ienākumiem (HIC). 20 visvairāk skartās HIC veido gandrīz pusi (45%) no pasaules kumulatīvajiem COVID-19 gadījumiem, tomēr tās pārstāv tikai vienu astoto daļu (12,4%) no pasaules iedzīvotāju skaita.
COVID-19 ir atklājis ilgstošu nevienlīdzību starp ienākumu grupām, traucējis piekļuvi svarīgākajām zālēm un veselības aprūpes pakalpojumiem, pārsniedzis globālā veselības aprūpes darbaspēka kapacitāti un atklājis ievērojamas nepilnības valstu veselības informācijas sistēmās.
Lai gan resursiem bagātas vides ir saskārušās ar veselības aprūpes pakalpojumu pārslodzes radītām problēmām, pandēmija rada kritiskas problēmas vājām veselības aprūpes sistēmām resursiem nabadzīgās vidēs un apdraud pēdējās desmitgadēs grūti gūtos sasniegumus veselības un attīstības jomā.
Dati no 35 valstīm ar augstiem ienākumiem liecina, ka preventīvā rīcība samazinās, palielinoties mājsaimniecību pārapdzīvotībai (sociālekonomiskā statusa rādītājs).
Kopumā 79% (35 valstu mediānais rādītājs) cilvēku, kas dzīvo nepārpildītās mājsaimniecībās, ziņoja par mēģinājumiem fiziski distancēties no citiem, salīdzinot ar 65% ārkārtīgi pārpildītās mājsaimniecībās. Regulāras ikdienas roku mazgāšanas prakse (roku mazgāšana ar ziepēm un ūdeni vai roku dezinfekcijas līdzekļu lietošana) bija biežāk sastopama cilvēkiem, kas dzīvoja nepārpildītās mājsaimniecībās (93%), salīdzinot ar tiem, kas dzīvoja ārkārtīgi pārpildītās mājsaimniecībās (82%). Runājot par masku valkāšanu sabiedriskās vietās, 87% cilvēku, kas dzīvo nepārpildītās mājsaimniecībās, pēdējo septiņu dienu laikā valkāja masku visu vai lielāko daļu laika, atrodoties sabiedriskās vietās, salīdzinot ar 74% cilvēku, kas dzīvo ārkārtīgi pārpildītās mājsaimniecībās.
Ar nabadzību saistīto apstākļu kombinācija samazina piekļuvi veselības aprūpes pakalpojumiem un uz pierādījumiem balstītai informācijai, vienlaikus palielinot riskantu uzvedību.
Pieaugot mājsaimniecību pārapdzīvotībai, samazinās preventīvā COVID-19 rīcība
Publicēšanas laiks: 2020. gada 28. jūnijs